Parastā stāvoklī medus struktūra ir bieza, bet, izkusis, tas kļūst šķidrāks un zaudē jebkādas kristāliskas daļiņas. Tās derīgās īpašības nemainās, taču ir svarīgi zināt, kāpēc tas maina konsistenci un kā to labot.
Medus cukurots – labi vai slikti, kāpēc tā notiek
Patiesībā tajā, ka medus ir cukurots, nav nekā briesmīga. Bišu produkts sastāv no 70% glikozes un fruktozes. Laika gaitā, ja medus ir dabisks un svaigs, un nerafinēts, tas sāk kristalizēties. Cik augsts šo savienojumu saturs ir atkarīgs no procesa sākuma. Tāpat, ja medu ilgstoši uzglabā aukstās telpās, ātrāk sāks parādīties mazi kristāliņi.
Arī laikapstākļi, kādos medus ievākts, ietekmē kristalizācijas procesu – karstā sezonā novāktais medus sabiezēs ātrāk nekā vēsā un mitrā laikā novāktais.
Daži negodīgi biškopji pievieno medum ūdeni, lai tas izskatās lielāks. Tātad tas būs vairāk, tas būs šķidrāks, bet tas noteikti zaudēs savas derīgās īpašības. Tas var pozitīvi ietekmēt biškopja peļņu, bet negatīvi ietekmēt medus īpašības un glabāšanas laiku.
Ja medus ir cukurots, kā to izkausēt – padomi
Lai ātri un droši mainītu medus tekstūru un padarītu to šķidrāku, varat izmantot pārbaudītu metodi:
- ielieciet medu katliņā;
- ielieciet to lielākā katliņā, lai tas karājas, nesasniedzot dibenu;
- ielej ūdeni lielā katliņā;
- uzkarsē līdz 40-45°C;
- turiet to ūdenī 7-10 minūtes, nepārtraukti maisot medu;
- Ielejiet to piemērotā traukā.
Ir svarīgi, lai ūdens nebūtu jāuzsilda vairāk kā līdz norādītajai temperatūrai, pretējā gadījumā medus zaudēs savas derīgās īpašības. Kā alternatīvu var neveikt ūdens peldi, bet medus burciņu uzreiz ielikt karstā ūdenī, šķidrumu nesildot, bet medu maisot – pēc 15 minūtēm tas būs šķidrs.